Uz pagājušajiem Jāņiem ar draugiem izdomājām uzcept šašļiku, bet diemžēl aizmirsām grilu.
Paldies dievam ka draugam bija pie rokas dators ar Ryzen 5 3600 un noklusējuma dzesētāju un korpuss ar tikai 1 fēnu kas dzina ārā karsto gaisu (PSU 8cm fēns).
Nolikām datoru zem slodzes un šašļiks bija čiks un gatavs, pat nebija vajadzīgs grils!
Parasti, īpaši procesori, nāk ar lētu dzesētaju kurš ir knapi pietiekami stiprs lai noturētu procesoru zem 60 grādiem kad tas nav zem slodzes. Ja ir doma iegādāties jaudīgu procesoru, noteikti vajag arī noskatīt pēc iespējams labāku dzesētāju kas der šim procesoram. Mana Jāņu drauga gadījumā daudz labāks variants par noklusējuma dzesētaju ir CoolerMaster 212 Evo RGB black edition.
Korpuss
Vidusmēra cilvēks, bieži iegādājoties datoru, nepievērš uzmanību korpusam un vai tas ir pietiekami labs lai uzturētu datora komponentes pietiekami vēsas. Jo jaudīgaks dators, jo lielāka nepieciešamība pēc laba korpusa ar labu gaisa plūsmu.
Nepieciešami vairāki fēni, kas sūc iekšā auksto gaisu un padod to CPU un GPU dzesētājiem. Kad CPU un GPU dzesētāji ir izdarījuši savu darbu, tiem ir jānodod karstais gaiss fēniem, kas to grūž ārā no korpusa.
Korpusam ir jābūt ar pietiekami daudz "caurumiem" pareizajās vietās, pa kuriem fēni var iesūkt gaisu. Pretēji izplatītajam uzskatam, fēni aukstu gaisu neražo.
Mūsdienu ražotāji bieži vien pievērš vairāk uzmanību izskatam lai pievilinātu vidusmēra cilvēku vai zema līmeņa "geimeri". Rezultāts tāds, ka korpuss ir smuks, bet nav praktiski pielietojams.
Pirmā doma varētu būt - "Vāu, cik foršs korpuss!".
Korpuss izskatās smuki, skaists dizains ar gaismiņām un tam pat ir 12 fēni! Gaisa plūsmai jābūt ideālai!
Diemžēl tā nav. 10 no 12 fēniem vispār neko nedara. Front panel fēni ir pieskrūvēti pa taisno pie metāla. Sānu fēnu pusē ir stikla vāks.
Jautājums - No kurienes tie var dabūt auksto gaisu? Labakājā gadījumā apakšējie fēni pa kādu nelielu sķirbu dabū iesūkt gaisu.
Paldies dievam ka nav tā ka korpusā gaisa vispār nav, jo aizmugurējie fēni strādajot kopā ar apakšējiem nodrošina to ka karstais gaiss tiek pārstrādāts un nonāk atpakaļ CPU un GPU dzesētājos.
Domāju ka ir pašsaprotami kapēc dzesēt datoru ar karstu gaisu nav ideāls variants.
Patērētājiem ir jābeidz atbalstīt uzņēmumi kuru absolūtā prioritāte ir nopelnīt pēc iespējas vairāk naudas par vismazākajām piepūlem. Bērnudārznieks varētu izdomāt kā pareizi uzstādīt fēnus.
Strāva, Overclocking & Undervolting.
Lielākā daļā termisko problēmu rodas no neadekvātas gaisa plūsmas, vai vājiem dzesētājiem, bet
problēmas arī var rasties ja komponentēm tiek piegādāta pārāk daudz strāva.
Komponenšu ražotāji komponentes ir uzstādījuši tā lai tās droši darbotos, tālu no to potenciāla.
Piemēram, AMD Ryzen 5 3600 procesoru rūpnīcas iestatījums ir tāds ka tas prasa 1.35 voltas.
Tas ne tikai saīsina procesora mūžu, bet arī lieki pāaugstina temperatūru. Tam nav vajadzīga tik daudz strāva.
Ir iespējams procesora strāvas piegādi samazināt par gandrīz 300 mV pirms tas kļūst nestabils. Tas paildzina procesora mūžu un samazina temperatūru.
Jautājums - "Ja tas ir stabils, kāpēc tas nav rūpnīcas iestatījums?"
Atbilde - Silikona loterija.
Pašreizejie procesori visi izmanto silikonu kā kvalitāte var atškirties no procesora uz procesoru. Tāpēc 1.35 voltas ir rūpnīcas "drošais" iestatījums. Pat ja gadās dranķīgs silikons, procesors būs stabils. Ja censtos samazināt strāvu par 300 mV procesoram ar dranķīgu silikonu tas kļūtu nestabils, bet tas nenozīmē ka dranķīgus procesorus vispār nevar undervoltot vai overclockot, vienkārši tiem ir mazāks potenciāls.
Katram kas vēlas paildzināt komponenšu mūžu un vēlas gūt no tām vairāk nekā paredzēts ir ieteicams izpētīt undervolting un overclocking.
Overclocking ir teorētiski komponentes darbības pāatrināšana piegadājot tai vairāk strāvas, bet lieta tāda, ka to var apvienot ar undervolting.
Piemēram - AMD Ryzen 5 3600 ar labu silikonu var samazināt strāvu par 300 mV, bet tas turpinās darboties 3.6 Ghz - 4.2 Ghz ātrumā. Tas nozīmē ka, ja nemaina rūpnīcas strāvas piegādes iestatījumu, procesora ātrumu var palielināt līdz ~4.6 Ghz un teorētiski nebūtu nekādas temperatūras izmaiņas.
Nākamais solis ir inkrementāli samazināt strāvas daudzumu un tajā pašā laikā palielināt procesora ātrumu līdz atrasts perfekts balanss starp overclock un undervolting.
Rezultāts tāds - procesors strādā vēsāk, ātrāk un dzīvo ilgāk.
Var arī veikt overclock palielinot strāvas piegādi virs rūpnīcas iestatījumiem lai sasniegtu daudz lielākus ātrumus, bet tas viennozīmīgi saīsinās komponentes mūžu un obligāti ir nepieciešams labs dzesētājs.
Protams šis neattiecas tikai uz CPU. Overclockot var arī GPU un RAM.
Noteikti vērts minēt ka lai šīs darbības veiktu ir jābut mātesplatei kas tās atbalsta, kā arī ļoti uzmanīgam. Nepareizi veikts overclock var radīt sistēmas nestabilitāti vai pat bojājumus un nāvi.
Galu galā iesaku personalizēt ne tikai operētājsistēmu, bet savu spēju robežās arī hardware. Ja nav drosmes overclockot tad vismaz, datora profilakses pēc, undervoltot.
Undervolting ir droša lieta un pat veselīga - sliktākajā gadijumā - ja par maz strāvas, dators izslēgsies.
Komentāri
Ierakstīt komentāru